• 2000. gada 5. novembris
  • #1
IESL IESL D

debijs

TCS dalībnieks
Veterāns
Pievienojās
2000. gada 5. novembris
Ziņojumi
10983
Purraise
4
Atrašanās vieta
Aiova
Sveiki

Es nezināju, kur citur to ievietot vai kā nosaukt pavedienu, bet, ja uzskatāt, ka tas pieder citur, lūdzu, pārvietojiet to manā vietā.

Man ir tikai stāsts, ar ko dalīties ar citiem līdzjūtīgiem kaķu mīļotājiem, bet tas ir skumji...tāpēc, ja jums nepatīk skumji stāsti, nelasiet tālāk.

Kādu dienu es atgriezos mājās no darba, un uz lieveņa bija Tabita (Tabby), viņa bija tik stāvoklī, ka es biju bažījusies, kāpēc viņai vēl nav bērnu... viņa bija MILZĪGA!!!

vienalga... Es atnācu mājās, un tur viņa bija... Es sirsnīgi paberzēju viņas vēderu un teicu, ka ceru, ka drīzumā Tabby izdosi tos mazuļus. Bet man nebija ne jausmas, ka viņa sāks nākamajās 10 minūtēs!!! Lai nu kā, es atgriezos ārā, lai kaut ko izvilktu no savas mašīnas, un tur viņa atradās citu kaķu un suņu vidū ar mazu mazuli, kas joprojām bija piestiprināts pie auklas, kas gulēja uz lieveņa.

Es pārbijos!!! Es izvilku bērnu visu atlikušo ceļu, manas rokas bija asiņainas, un es paņēmu gan mammu, gan mazuli un ievilku viņus garāžā...es negribēju, lai suņi tiek pie mazuļiem!!! Tad viņai bija vēl daži, un tad es viņu ievedu mājā... lai gan mans vīrs šausmīgi iebilst pret kaķiem mājā... es viņu noliku uz aizmugurējās lieveņa un katru stundu pārbaudu.

Tici vai nē viņai beidzās 8 bērniņi!!!!!!!!!!!!! Dažas no tām bija šausmīgi mazas. Pēc pāris dienām sapratu, ka paši mazākie bez manas iejaukšanās neiztiks, tāpēc apmēram 3 no tiem pabaroju pudelē, viņiem bija tik auksti!!! (bet istabā bija silti)

Jebkurā gadījumā viņi to nepaguva, ko man bija grūti pieņemt... bet 5 no viņiem joprojām bija tur... Es domāju, ka tie 5 tiks galā. Bet tad Maoma noteikti apgāzās vienam no viņiem un to noslāpēja, tas ir viss, ko es varu saprast, jo tas izskatījās veselīgs.

Tā nu palika 4. Mans vīrs kliedza kaut ko šausmīgu par to, ka viņi atrodas mājā... lai gan viņi atradās tikai uz aizmugurējās lieveņa... viņš nav nekāds kaķu cilvēks, un, lai gan es mēģināju 2-3 reizes dienā izlaist mammu uz podiņa, kas bija grūti, jo es strādāju pilnu slodzi, es domāju, ka tas, kas viņu pārņēma, bija tas, kad viņš atgriezās mājās un vannasistabā atrada milzīgu kaudzi vannas istabā.

Anyway....viņš pieprasīja, lai es izlieku mammu (Tabitu) un viņas 4 mazuļus ārā!!! Es baidījos to darīt, jo baidījos, ka suņi tos dabū, viņi vēl bija tik mazi... tāpēc es izdomāju risinājumu... Es tos ievietoju atpakaļ garāžā un pietiekami uzlauzu durvis, kur mamma joprojām varēja nākt un iet, bet suņi nevarēja iekļūt.

Nu viņiem vienkārši gāja tik labi!! Es pat viņus nosaucu... Sabrina Bārnija Fēliksa (mans otrais feliksa mēģinājums) un Merlina. Nu tad notika traģēdija. Es biju tik ļoti pieķērusies mazuļiem, samīļoju un spēlējos ar viņiem, tad kādu dienu es atgriezos mājās no darba un redzēju, ka mans vācu aitu suns kaut ko ēd.... beidziet, ja jums paliks nelabums... Es nedomāju, ka suņi vienmēr ķer ondatras vai vāveres, bet es devos lejā, lai redzētu, kas tas ir ... kad es piegāju tuvāk, es sapratu, ka tas ir viens no kaķēniem.

Mana sirds ielēca kaklā, kad es steidzos uz priekšu, visu laiku lūdzot, lai vismaz tas nav Bārnijs, kurš man bija īpaši iemīlējies... bet tā bija. No viņa bija palicis tikai galva un priekšējās ķepas. Es kliedzu un raudāju un tik stipri iesitu tam sunim!! Un es mīlu savu suni, es tagad zinu, ka viņa nesaprata, ka viņai tas nav jānogalina...viņai ir tikai 5 mēneši, tāpēc man jāatgādina sev, ka neatkarīgi no tā, cik liela viņa ir, viņa joprojām ir kucēns (vācu aitu suns)

Lai nu kā, tad es nevarēju atrast vēl divus kaķēnus... viņus acīmredzot piemeklēja tāds pats liktenis. Acīmredzot bija noticis tas, ka kaķēni bija nolēmuši, ka ir pietiekami lieli, lai sekotu mammai ārpus garāžas. Nabaga lietas. Tad es paskatījos apkārt, meklējot ceturto un pēdējo kaķēnu un arī nevarēju to atrast... pēc ilgas meklēšanas es beidzot to atradu... tā bija Merlin. Acīmredzot viņš bija mazliet apgrūtināts, un es nedomāju, ka mamma zināja, kur viņš atrodas, viņš atradās vienā no šķūnīšiem stūrī...viņš bija nobijies un gandrīz nekustējās. Es ievedu viņu iekšā, piezvanīju draudzenei, kura daudz zina par kaķiem, un viņa teica, ka viņai šķiet, ka viņš ir dehidrēts... iespējams, tāpēc, ka mamma nezināja, kur viņš atrodas, un viņš bija pazudis, tāpēc viņš nevarēja auklēt.

Tāpēc es baroju viņu ar pienu un daudz lūdzu par viņu!!! Un viņš kļuva stiprāks!!! Pēc dažām dienām es viņu izliku atpakaļ ārā ar mammu...lai viņš varētu auklēties un es atkal abus aizslēdzu garāžā...bet šoreiz es neatvēru durvis, mamma izkāpj tikai tagad, kad izlaižu viņu ārā...ko es cenšos darīt divas reizes dienā...Merlin ir resna un vesela, un es zinu, ka viņam tas izdosies!!! Un, kad viņš būs lielāks, es izlaidīšu abus ārā...suņi maniem pieaugušajiem kaķiem nemaz netraucē, tāpēc, kad Merlina varēs droši sevi aizstāvēt, es viņus izlaidīšu. Atvainojiet, tas ir tik garš, bet es domāju, ja kāds no pasaules vēlētos dzirdēt šo stāstu, kas man nozīmē tik daudz... tas būs šajā kaķu forumā!!!!

[Rediģēja Anne, 11.05.2000. plkst. 09:34]