• 2001. gada 7. marts
  • #1
IESL IESL H

herekittyk

TCS dalībnieks
Kaķēns
Pievienojās
2001. gada 7. marts
Ziņojumi
1
Purraise
Manu trīs gadus veco, kastrēto un atsvaidzināto tabby Tīģeri iegādājos kā ļoti mazu kaķēnu, un līdz viņa pagājušajā gadā nesaslimst ar urīnceļu infekciju, viņa nekad nepārkāpa podiņmācību. Tajā brīdī, līdz tas noskaidrojās, viņa apsmidzināja/pīja visas mājas sienas. Speciālie mājdzīvnieku dezodoranti nepalīdzēja, kamēr veterinārārsts man neiedeva izsmidzināmu feromonu, kas, šķiet, uz laiku to apturēja, bet apmēram pirms mēneša viņa sāka no jauna. Veterinārārsts viņai uzlika antibiotikas, ko viņa ir pabeigusi, un nav citu zināmu fizisku problēmu, bet tagad viņa ir pieradusi urinēt uz papīriem, ko es ievietoju kaķu kastēs un zem tām, lai noķertu klaiņojošus pakaišus. Problēma ir tāda, ka viņa ir urinējusi arī uz paklāja gabalu vienas kastes priekšā, un tas iesūcas parastajā sienā līdz sienai. Dezodorants šoreiz nedarbojas, un, kas ir vēl ļaunāk, viņa tagad, šķiet, rīkojas uzvedības dēļ, jo viņa vairs neizmanto pakaišus, izņemot kakāšanu.

Vienīgais risinājums, ko es varu iedomāties, ir aizvērt viņu ļoti mazā telpā - manā dušas kabīnē - ar pārtikas un ūdens kastīti un dvieli, uz kuras apgulties, lai piespiestu viņu no jauna apgūt podiņmācību.

Vai tas ir ceļš? Eitanāzija un atteikšanās no viņas ir izslēgta, taču tā ir arī paklāja mērcēšana. Es diez vai varu izturēt viņu savilktu, bet, ja zinu, ka tas viņu pārmācīs, es domāju, ka kādu laiku izturēšu.

JEBKĀDA PALĪDZĪBA UN/VAI PADOMI TIEK DZĪĻI NOVĒRTĒTA. Paldies visiem jau iepriekš.